pusmežonis
"Pusmežonis" latviešu valodā ir saliktenis no vārdiem "pus-" un "mežonis", kas burtiski nozīmē "pusmežonis". Tas ir metaforisks vai humoristisks apzīmējums cilvēkam, kurš dzīvo vai uzvedas kā mežonis (piemēram, bārds, neapgriezti nagi, neuzmanība par ārējo izskatu), bet tikai daļēji — piemēram, tikai brīvdienās, brīvajā laikā vai noteiktos apstākļos.
Īsumā: Cilvēks, kurš periodiski (nevis pastāvīgi) pieņem "mežoņa" dzīvesveidu vai izskatu.
Piemēri lietojumā:
1. Darba kontekstā:
"Darbā viņš nēsā uzvalku, bet brīvdienās kļūst par īstu pusmežoni — dzīvo meža mītnē, baro ugunskuru un neko neskar elektriskā veļasmašīna."
2. Par izskatu/hobijiem:
"Pēc mēneša tūrisma pārgājienā kalnos viņš atgriezās kā pusmežonis: bārds līdz krūtīm, mati sajaukti, bet joprojām ar viedtālruni kabatā."
3. Humoristiski par ikdienas paradumiem:
"Vīrietis, kurš strādā birojā, bet vakaros makšķerē un gulpā iet ar dubļiem ap zābakiem, ir tipisks pusmežonis."
Sinonīmi (tuvās nozīmes):
- "Nedēļas nogales mežonis"
- "Puslaika primitīvists" (retāk)
- "Pilsētas mežonis" (ja dzīvo pilsētā, bet meklē mežonīgumu)
Piezīme: Vārds nereti lietots ar vieglu humoru vai maigu ironiju, nevis kā aizvainojošs epitets. Tas uzsver divējādu dzīvesveidu — civilizācijas un "mežoņa" paradumu kombināciju.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.