pusmežonība
"Pusmežonība" nozīmē puse mežonīga stāvokli — tas apzīmē cilvēku, sabiedrību vai apvidu, kas nav pilnībā savvaļas ("mežonīgs"), bet arī nav pilnībā civilizēts.
To var lietot, lai raksturotu:
1. Cilvēku dzīvesveidu — piemēram, cilvēkus, kas dzīvo primitīvos apstākļos, bet ar zināmām civilizācijas pazīmēm.
2. Teritoriju — vietas, kas ir tikai daļēji apgūtas, ar ierobežotu infrastruktūru.
3. Uzvedību — rupju, nepieklājīgu vai mazkultivētu izturēšanos.
Piemēri:
1. Dzīvesveids:
"19. gadsimta Sibīrijas kolonistu dzīve bija pusmežonība — viņi dzīvoja guļbūvēs, bet tomēr lietoja dzelzs rīkus un uzturēja tirdzniecību ar pilsētām."
2. Teritorija:
"Kalnu ieleja bija pusmežonība — tur nebija ceļu un elektrības, bet dažās sētās redzēja paštaisītas antenas un ģeneratorus."
3. Uzvedība:
"Viņa pusmežonīgā izturēšanās darbā — kliedzot un mestot lietas — satrauca visus kolēģus."
Sinonīmi: pussavvaļa, daļēja barbarība, neapstrādātība, nepieklājība.
Antonīmi: civilizētība, attīstītība, kultivētība.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.