"Puišelis" ir samazinājuma forma no vārda "puisis", kas latviešu valodā apzīmē jaunu zēnu vai pusaudžu, bieži vien ar piejaukumu mīļuma, saudzības vai humoristisku nokrāsu.
Nozīme īsumā:
Mazs zēns, jauns puisēns (parasti līdz aptuveni 12–16 gadu vecumam), nereti lietots mīļi vai jokojot.
Piemēri:
1. Saudzīgi/mīļi:
"Skaties, kāds jautrs puišelis spēlējas laukumā!"
"Mans mazais puišelis šodien pirmo reizi devās uz skolu."
2. Neformāli/jokojot (ar pieaugušu vīrieti):
"Nu, puišeli, kā gāja spēle vakardien?" (vēršoties pie drauga).
"Visi puišeļi savācās pagalmā, lai spēlētu futbolu."
3. Salīdzinoši (par vecāku personu):
"Viņš vēl jūtas kā puišelis, lai arī jau ir piecdesmitnieks." (uzsverot jaunīgumu).
Piezīme:
Vārds bieži lietots ikdienas sarunvalodā, retāk oficiālos kontekstos. Tam var būt gan maiga, gan nedaudz novērsoša nozīme atkarībā no intonācijas un situācijas.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.