providenciālisms
Providenciālisms (no latīņu providentia — "paredzība", "apžēlība") ir uzskats, ka dievišķā griba vai augstāka vara aktīvi vadīst cilvēku likteņus un vēstures gaitu. Tas uzsver, ka viss notiek saskaņā ar Dieva plānu, pat šķietami nejauši notikumi.
Īss skaidrojums:
Ticība, ka Dievs vai augstākais spēks tieši iejaukas pasaulē, lai vadītu notikumus un cilvēku dzīves.
Piemēri:
1. Vēsturisks piemērs:
Daudzi amerikāņu pirmiedzīvotāji (piemēram, puritāņi) ticēja, ka viņu ceļojums uz "Jauno Pasauli" un turpmākā veiksme ir Dieva gribas izpausme — viņiem "paredzēts" izveidot jaunu sabiedrību.
2. Ikdienas piemērs:
Ja cilvēks nejauši izvairās no nelaimes (piemēram, nokavē lidmašīnu, kas pēc tam avarē) un uzskata, ka tas bija "Dieva aizsardzība" vai "liktenīga iejaukšanās", tas atspoguļo providenciālistisko domāšanu.
3. Literatūras piemērs:
Dž. R. R. Tolkīna "Gredzenu pavēlnieks" varētu interpretēt kā providenciālisma ilustrāciju — nejaušas (šķietami) situācijas un izvēles galu galā kalpo labākajam plānam, ko virza augstāka vara (piemēram, Eru Iluvatara griba).
Saistītie jēdzieni:
- Liktenis — bieži lietots kā providenciālisma sekulārā versija.
- Dieva griba — centrālais elements daudzās reliģijās.
- Teodiceja — mēģinājums attaisnot Dieva labestību ļaunuma esamības apstākļos.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.