pretors
"Pretors" (latīņu: praetor) ir senās Romas valsts amatpersona, kas sākotnēji bija augstākais tiesnesis un civilās varas nesējs, bet vēlāk arī militārais un provinču pārvaldnieks.
Galvenās nozīmes:
1. Tiesnesis un administratīvā vara: Sākotnēji (kopš 367. g. p.m.ē.) pretors bija galvenais tiesu lietu vadītājs Romas pilsētā, kas risināja civilstrīdus.
2. Militārā un provinču pārvalde: Pēc tam, kad parādījās vairāki pretori, daļa no tiem tika nosūtīti uz provincēm kā gubernatori un karaspēka pavēlnieki.
3. Augsts amats: Amats bija otrais pēc nozīmes aiz konsula, un bija daļa no kursus honorum (amatnieku kārtas).
Piemēri:
1. Pilsētas pretors (praetor urbanus) – atbildēja par tiesu lietām starp Romas pilsoņiem.
2. Pretors provinces pārvaldnieks – piemēram, Gajs Verress, kurš 1. gadsimtā p.m.ē. bija Sicīlijas pretors (un kļuva slavens ar savu korumpētību, ko aprakstīja Cicerons).
3. Militārais konteksts – daudzi slaveni Romieši, piemēram, Gajs Jūlijs Cēzars, sāka savu karjeru kā pretori pirms kļūšanas par konsuliem.
Vēsturiskā attīstība:
- Sākotnēji bija tikai viens pretors, bet skaits pakāpeniski pieauga līdz 16 (imperatora laikā).
- Amats saglabājās arī Romas impērijas laikā, bet zaudēja politisko ietekmi.
Termins "pretors" dažkārt tiek lietots arī modernā kontekstā, lai apzīmētu augstas tiesas tiesnesi vai līdzīgu amatpersonu, bet šāda lietojuma ir reti.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.