"Poētika" ir mākslas (īpaši literatūras) teorija, kas pēta daiļrades principus, formas, struktūru un izteiksmes līdzekļus. Tā analizē, kā daiļliteratūra (dzeja, proza, drāma) tiek veidota un kādu estētisko vai emocionālo iedarbību tā rada.
Īsumā: poētika = mākslas (literatūras) teorija un analīze.
Piemēri:
1. Aristotelis – viņa darbs "Poētika" ir viens no senākajiem un ietekmīgākajiem darbiem par drāmas (īpaši traģēdijas) teoriju. Tajā analizēts sižets, varoņi, kārtība un katarzes jēdziens.
2. Dzejas analīze – pētot, kā dzejolis izmantojot metaforas, ritmu vai attēlus rada noteiktu noskaņu, mēs pielietojam poētikas principus.
3. Modernā literatūras teorija – piemēram, struktūrālisma poētika pēta, kā stāstu elementi (tēli, sižeta gaita) sasaistas, lai radītu nozīmi.
Vārda izcelsme: no grieķu valodas – poiētikē (tehnē) – "radošā (māksla)".
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.