"Plunkšķiens" ir skaņas vārds (onomatopēja), kas apzīmē klusu, mīkstu krišanas vai iekrišanas skaņu, parasti šķidrumā vai mīkstā vidē.
Nozīmes nianses:
- Bieži attiecas uz neliela priekšmeta krišanu ūdenī (piemēram, akmentiņš, ogle).
- Var apzīmēt arī klusu šļakatas skaņu (piemēram, mitra objekta nokrišana).
- Lieto gan reālām skaņām, gan tēlaini, lai radītu atmosfēru.
Piemēri:
1. Dabā:
"Upe bija klusa, tikai retais plunkšķiens no zivju lēciena pārraisa klusumu."
"No koka nokrita pērle, un dzirdējās plunkšķiens dīķī."
2. Sadzīvē:
"Viņš iemeta oguli tējas krūzē, un tas izraisīja klusu plunkšķienu."
"No pilna trauka izšļakstījās ūdens ar plunkšķienu."
3. Tēlaini (literatūrā):
"Vārds izskanēja kā plunkšķiens akmenī klusā ezerā."
"Viņas asaras krita uz papīra ar plunkšķieniem."
Sinonīmi: plukšķis, šļaksts (tomēr "plunkšķiens" ir vairāk saistīts ar krišanu, nevis šļakstīšanu).
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.