plunkšķiens

"Plunkšķiens" ir skaņas vārds (onomatopēja), kas apzīmē klusu, mīkstu krišanas vai iekrišanas skaņu, parasti šķidrumā vai mīkstā vidē.

Nozīmes nianses:
- Bieži attiecas uz neliela priekšmeta krišanu ūdenī (piemēram, akmentiņš, ogle).
- Var apzīmēt arī klusu šļakatas skaņu (piemēram, mitra objekta nokrišana).
- Lieto gan reālām skaņām, gan tēlaini, lai radītu atmosfēru.

Piemēri:
1. Dabā:
"Upe bija klusa, tikai retais plunkšķiens no zivju lēciena pārraisa klusumu."
"No koka nokrita pērle, un dzirdējās plunkšķiens dīķī."

2. Sadzīvē:
"Viņš iemeta oguli tējas krūzē, un tas izraisīja klusu plunkšķienu."
"No pilna trauka izšļakstījās ūdens ar plunkšķienu."

3. Tēlaini (literatūrā):
"Vārds izskanēja kā plunkšķiens akmenī klusā ezerā."
"Viņas asaras krita uz papīra ar plunkšķieniem."

Sinonīmi: plukšķis, šļaksts (tomēr "plunkšķiens" ir vairāk saistīts ar krišanu, nevis šļakstīšanu).

Jei žinote tikslesnę informaciją paaiškinančią 'plunkskiens' reikšmę, galite ją pakeisti: REDAGUOTI BETA
Įrašas
Paaiškinimas

Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.


© 2009 - 2026 www.vardnica.lv
Draugi: Skaičiuoklė TV Programa