"Šļaksts" latviešu valodā nozīmē strauju, trokšņainu šļākšanu vai plīšanu, bieži vien saistītu ar šļakatām, ūdens vai dubļu izšļakstīšanos.
Piemēri:
1. Pēc lietus šļaksts atskanēja no zemes, kad viņš ielidoja peļķē.
2. No trauka izlīda ūdens ar spēcīgu šļakstu.
3. Auto aizbrauca garām, atstājot aiz sevis dubļu šļakstu.
Vārds bieži lietots, lai aprakstītu skaņu, kas rodas, kāds šļakstot kaut ko slapju, šķidru vai mīkstu.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.