plebejisks
"Plebejisks" ir īpašības vārds, kas apzīmē kaut ko vienkāršu, parastu, nepiedienīgi rupju vai vulgāru, bieži vien ar negatīvu nokrāsu, it īpaši, ja tas tiek lietots, lai raksturotu kaut ko, kas neatbilst augstākiem standartiem vai izsmalcinātībai.
Etymology: Vārds cēlies no latīņu "plebejus", kas senajā Romā apzīmēja vienkāršās tautas pārstāvjus (pretstatā augstākajai šķirai — patrīcijiem).
Piemēri lietojumam:
1. Vienkāršs/parasts konteksts:
"Viņa kleita bija plebejiska, bet ērta."
(Nozīme: vienkārša, bez izsmalcinātības.)
2. Rupjš/vulgārs konteksts:
"Viņa humoram bija plebejiska rakstura — bieži pāriet vulgārā jokos."
(Nozīme: nepiedienīgi rupjš vai zemas kvalitātes.)
3. Sociāls/estētiskais konteksts (negatīvs):
"Šī restorāna interjers man šķita plebejisks — pārāk krāsains un bez gaumes."
(Nozīme: bez smalkuma, zemāka līmeņa.)
Sinonīmi: vienkāršs, rupjš, vulgārs, parasts, nepiedienīgs.
Antonīmi: izsmalcināts, augstākās šķiras, smalks, piedienīgs.
Svarīgi: Kontekstā vārds var būt aizvainojošs, ja tiek lietots, lai pazemotu cilvēku vai parādību, uzskatot to par "pārāk vienkāršu" vai "nepiedienīgu".
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.