"Planda" latviešu valodā nozīmē plāna, vāja, trausla sieviete vai arī garš, plāns priekšmets (piemēram, koka planda — tievs, garš kociņš).
Biežāk lieto pārnestā nozīmē, lai aprakstītu kādu vāju, tievu, neizturīgu cilvēku (parasti sievieti).
Piemēri:
1. Viņa pēc slimības bija kā planda – tieva un bāla.
2. Vecā ozola zars sažuvis par plandu.
3. Nesauc viņu par plandu – viņai ir savs iekšējais spēks!
Vēsturiski vārds cēlies no baltu valodu pamatnes, kas saistīta ar koka zariem vai nūjām (salīdzini ar lietuviešu planda – "nūja, žagars"). Mūsdienās lietojums ir diezgan rets, biežāk literatūrā vai dialektos.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.