plaktiņš
"Plaktiņš" ir latviešu valodas vārds, kas nozīmē maza, plakana priekšmeta vai virsmas daļas apzīmējums. Tas bieži tiek lietots, lai apzīmētu kaut ko plānu, plakanu un nelielu.
Nozīmes nianses:
- Neliels plakans gabals (piemēram, no koka, metāla, plastmasas).
- Neliels, plakans virsmas elements (dekoratīvs vai funkcionāls).
- Reizēm lietots arī pārnestā nozīmē par kādu nelielu, plakanu objektu.
Piemēri lietojumam:
1. Materiālu kontekstā:
"Dēļu kastē bija vēl daži tievi plaktiņi, kas derēja rokdarbiem."
(Nelieli plakani koka gabaliņi.)
2. Detaļu/apģērba kontekstā:
"Uz kleitas bija piesieta sudraba plaktiņš ar gravējumu."
(Neliels dekoratīvs metāla elements.)
3. Dabas objekti:
"Upē atrada gludu akmeņa plaktiņu, piemērotu sērfošanai."
(Plakana akmens virsma.)
4. Pārnestā nozīmē (sarunvalodā):
"Viņš nopirka dzīvokli — tikai nelielu plaktiņu pie jūras."
(Neliela dzīvojamā platība/vieta.)
Etimoloģija:
Vārds cēlies no pamatformas "plakans" (plakana virsma) ar deminutīva (mazināmā) piedēkli "-tiņš", kas norāda uz mazumu. Līdzīgi veidoti vārdi: gabaliņš, gabalātiņš.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.