pirmmatērija
Pirmmatērija (sengrieķu: ὕλη, hylē — ‘matērija’, ‘materiāls’) filozofijā nozīmē pamatvielu vai pirmiedzīmju, no kuras veidots visums. Tas ir abstrakts princips, kas apzīmē neformētu, nemainīgu pamatmatēriju, kas pastāv pirms jebkādas formas vai struktūras.
Galvenās iezīmes:
- Bez formas — tā ir tikai iespēja (potenciāls), kam nav konkrētu īpašību.
- Mūžīga un nemainīga — tā nevar rasties vai izzust.
- Visu materiālo lietu pamats — visa fiziskā pasaule veidojas, apvienojot pirmmatēriju ar formu.
Filozofiskie piemēri:
1. Aristotelis — pirmmatērija (materia prima) ir pasīvs elements, kas kopā ar aktīvo formu (forma) rada konkrētas substācijas (piemēram, koka iespēja kļūt par galdu).
2. Presokrātiķi — daži filozofi meklēja vienotu pirmmatēriju, kas izskaidro daudzveidību:
- Tālss — ūdens.
- Anaksimandrs — apeirons (bezgalīgais, nenoteiktais).
- Dēmokrits — atomi (nedalāmas daļiņas).
Mūsdienu lietojums:
- Alķīmijā — hipotētiskā "pirmmatērija" kā visu metālu kopīgs avots.
- Mītos — haoss pirms kosmosa radīšanas (piemēram, grieķu mitoloģijā).
Īsumā: Pirmmatērija ir filozofisks pamatprincips, kas apraksta neformētu, mūžīgu substrātu, no kura veidojas visa materiālā realitāte.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.