"Pilsone" latviešu valodā ir vecs, mūsdienās reti lietots vārds, kas apzīmē pils iedzīvotāju vai iemītnieku — tas ir, cilvēku, kas dzīvo pilī (parasti nevis kā īpašnieks, bet kā iemītnieks, darbinieks vai patversmes saņēmējs).
Vārds cēlies no vārda "pils" + piedēklis "-one". Mūsdienās lietojamāk ir vārdi "pils iedzīvotājs", "pils iemītnieks" vai vienkārši "pils iemītniece" (sieviešu dzimtē).
Piemēri:
1. Vēsturisks konteksts:
"Viduslaiku pilī katram pilsonei bija savas pienākums — vieni strādāja virtuvē, citi sargāja vārtus."
2. Aktuālā lietojuma piemērs (mūsdienās):
"Pēc atjaunošanas pils kļuva par muzeju, un tajā vairs nav pilsoņu, tikai apmeklētāji."
(Šeit labāk izmantot "pils iedzīvotāji" vai "iemītnieki", jo "pilsone" varētu likties arhaisks.)
3. Literārs piemērs:
"Visi pils iemītnieki pulcējās zālē, lai uzklausītu kunga paziņojumu."
(Šajā teikumā "pils iemītnieki" ir dabiskāks, lai gan "pilsoņi" arī varētu būt lietots arhaiskā stila dēļ.)
Svarīgi:
- Nelietojiet "pilsone" ikdienas sarunvalodā, jo tas var izklausīties mākslīgi vai nesaprotami.
- Ja runājat par pils īpašnieku (piemēram, kņazu, muižnieku), pareizāk būtu "pils kungs", "pils saimnieks" vai "pils īpašnieks".
- Nesaistiet ar vārdu "pilsonis" (valsts iedzīvotājs) — tie ir dažādi jēdzieni, lai gan radniecīgi cilmes ziņā.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.