pilsētnieciskums
"Pilsētnieciskums" nozīmē pilsētai raksturīgo dzīvesveidu, kultūru, manieres un vērtības, kas parasti ietver:
- civilizētu, sabiedrisku uzvedību,
- izglītotību un kultūras apziņu,
- modernitāti un progresivitāti,
- piederības sajūtu pilsētai.
Piemēri lietojumam:
1. "Viņa pilsētnieciskums izpaudās gan apģērbā, gan sarunā – vienmēr informēta un pieklājīga."
(Rāda kultūru un izglītotību.)
2. "Rīgas centrs ar savām kafejnīcām, teātriem un velomaršrutiem veicina pilsētnieciskumu."
(Apraksta videi raksturīgo kultūru un infrastruktūru.)
3. "Mazpilsētā viņš jutās nepiederīgs – viņam pietrūka lielpilsētnieciskā dzīves ritma."
(Norāda uz pilsētiskās dzīves priekšrocībām vai vajadzību pēc tās.)
Sinonīmi: pilsētiskums, urbanitāte, civilizētība.
Pretstatā: laucinieciskums, provinciālisms.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.