"Laucinieciskums" ir reti lietots latviešu valodas vārds, kas apzīmē lauku dzīves veidu, lauku dzīves ievirzi vai lauku raksturu. Tas cēlies no vārda "laucinieks" (lauku iedzīvotājs, zemnieks) un norāda uz kaut ko saistītu ar lauku dzīvi, lauku vidi, vienkāršību vai dabas tuvumu.
Īsumā:
Tas raksturo lauku dzīves stilu, mentalitāti vai atmosfēru.
Piemēri lietojumā:
1. Mākslā:
"Šī glezna ar kluso upīti un koka māju pilna ar laucinieciskumu – tā atgādina vienkāršo dzīvi laukos."
2. Raksturojumā:
"Viņa dzīvesveids pēc pārcelšanās uz Vidzemi iegūst patiesu laucinieciskumu: dārzkopība, vakaru klusums un tuvums dabas ritmiem."
3. Salīdzinājumā:
"Pilsētas steigā pietrūkst tā laucinieciskuma, kas valda mazos ciematos, kur laiks rit lēnāk un cilvēki ir savstarpēji ciešāk saistīti."
Piezīme:
Vārds literārajos avotos sastopams reti, biežāk lietojami apzīmējumi kā "lauku dzīve", "lauku vienkāršība" vai "zemnieciskā vide".
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.