pilnums
"Pilnums" latviešu valodā nozīmē pārpilnību, pārpilnīgumu, pilnīgu esamību vai sasniegumu, bieži vien ar pozitīvu vai pat spirituālu nokrāsu.
Īsa definīcija:
Tas ir stāvoklis, kad kaut kas ir pilnībā piepildījies, sasniedzis savu augstāko pakāpi vai robežu, nereti saistīts ar iekšēju harmoniju, bagātību vai pilnīgu apmierinātību.
Piemēri lietojumam:
1. Fiziskā/konkrētā nozīme:
"Pēc lietus upes krastus pārplūda pilnums — ūdens lēja pāri tiltam."
"Vasaras pilnums ir tad, kad lauki zied un saule spīd visgarāk."
2. Abstraktā/garīgā nozīme:
"Viņš jutās dzīves pilnumā — ar mīlestību, darbu un iekšēju mieru."
"Mākslinieka radošais pilnums izpaudās gleznās, kas pārplūst ar emocijām."
3. Reliģiskā/garīgā kontekstā:
"Ticīgie meklē Dieva pilnumu un dvēseles mieru."
"Garīgais pilnums nozīmē sirdī just pilnīgu harmoniju ar sevi un pasauli."
Sinonīmi: pārpilnība, pilnība, pārpilnīgums, bagātība, augstākā pakāpe.
Antonīmi: tukšums, trūkums, nepilnība, nepabeigtība.
Vārds "pilnums" bieži tiek lietots dzejā, filozofijā un ikdienas runā, lai apzīmētu ne tikai kvantitatīvu, bet arī kvalitatīvu pilnību.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.