pieninieks
"Pieninieks" latviešu valodā nozīmē cilvēks, kas piena dzīvniekus ganījis vai pieskatījis (parasti bērnus vai jauniešus, kas to darījuši pagātnē, lauku apstākļos).
Īsumā:
- Pieninieks = piena ganāmpulku gans / pieskatītājs.
- Bieži lietots, lai apzīmētu bērnības laiku laukos, kad bērni gana govis vai aitas.
Piemēri:
1. Vēsturisks/autobiogrāfisks konteksts:
"Mans vectēvs bija pieninieks – vasarās viņš no rīta līdz vakaram gana ciemata govis."
2. Metaforiski (par pazaudētu bērnību/vienkāršāku laiku):
"Dažreiz viņš sapņo atgriezties savās pieninieka dienās, kad vienīgās rūpes bija, lai govis nepazustu mežā."
3. Dzejā/dailrunā (kā tēls):
"Klusums, kāds ir tikai pieniniekam pašam zālē sēžot, kad saule riet."
Papildus piezīme:
Vārds latviski ir veidots no "piens" + piedēkļa "-inieks" (kas norāda uz nodarbošanos). Līdzīgi veidoti vārdi: mednieks (medījis), cūcinieks (cūku audzētājs). Mūsdienās vārds vairāk literārs vai vēsturisks, jo šāds nodarbošanās veids laukos ir kļuvis retāks.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.