pentatonika
"Pentatonika" nozīme:
Pentatonika ir mūzikas skaņkopa, kas sastāv no piecām pamata notīm oktāvā (no grieķu valodas: penta — "pieci", tonos — "tons"). Tā ir viena no senākajām un visplašāk izmantotajām skaņkopām daudzās pasaules kultūrās, no Āzijas folkloras līdz mūsdienu popmūzikai un džezam.
Galvenās īpašības:
- Atstājot malā divas notis no tradicionālās septiņu notu diatoniskās skalas (parasti 4. un 7. pakāpi), tā rada atvērtāku, harmoniski vienkāršāku skanējumu.
- Bieži saistīta ar dabiskuma, meditatīvuma vai folkloras izteiksmi.
- Izmanto gan mažorā (piemēram, C-D-E-G-A), gan minōrā (piemēram, A-C-D-E-G) formā.
Piemēri no mūzikas:
1. Tradicionālā Āzijas mūzika — Ķīnas un Japānas folkloras instrumenti (piemēram, šakuhahi flauta) bieži balstās uz pentatoniskām skaņkopām.
2. Blūzs un roks — daudzas ģitāru solo (piemēram, Deep Purple "Smoke on the Water" ievads) izmanto minora pentatoniku.
3. Pops — Bobby McFerrin dziesma "Don't Worry, Be Happy" pamatā ir mažora pentatonika.
4. Latviešu tautasdziesmas — daudzas tradicionālās melodijas (piemēram, "Pūt, vējiņi") izmanto pentatoniskus elementus.
Vienkāršs praktisks piemērs:
Ja uz klavierēm spēlējat tikai melnās taustiņus (C♯, D♯, F♯, G♯, A♯), iegūstat pentatonisku skaņkopu — tā ir F♯ mažora pentatonika.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.