"Pelēķis" latviešu valodā nozīmē izžuvusi, nolobīta zāle, sausi stiebri, salmi, kūdra vai citi augu atlieki, kas bieži sastopami pļavās, purvos vai mežos. Tas var būt arī vecs, nolietots, bezvērtīgs priekšmets vai nieki.
Piemēri:
1. Dabas kontekstā:
"Pļavu pelēķi spīdēja saulē pēc pļaušanas."
"Purvā kājas grimst pelēķos un kūdrā."
2. Pārnestā nozīmē (nieki, bezvērtīgas lietas):
"Neskaties uz viņa runāto – tas ir tīrs pelēķis!"
"Šī grāmata ir tikai pelēķis, tajā nav jaunu domu."
Sinonīmi: salmi, sausa zāle, nieki, atkritumi.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.