pāvacis
"Pāvacis" latviešu valodā ir vārds, kas apzīmē cilvēku, kas mīl daudz un gari runāt, kas runā pārlieku daudz, pārspīlēti, pat ar zināmu iedomību vai pašapziņu. Tas ir tuvs sinonīms vārdiem "pļāpājs", "runātājs", "valkātājs" (sarunvalodā), bet ar nokrāsu, ka runa var būt pašapziņīga, pārspīlēta vai pat tukša.
Īsumā: Pāvacis = cilvēks, kas daudz un iedomīgi runā.
Piemēri:
1. Tevī viņš redz tikai pāvaci, kas stāsta par saviem sasniegumiem.
(Šeit "pāvacis" nozīmē cilvēku, kas pašapziņīgi slavē sevi.)
2. Sarunā viņa pārvērtās par īstu pāvaci – stāstīja stundu ilgi, nepalaidot nevienam vārdu ievietot.
(Šeit tas norāda uz pārspīlētu un nepārtrauktu runāšanu.)
3. Neuzklausi to pāvaci – viņš tikai izplata tukšas runas.
(Šeit tas nozīmē cilvēku, kura runa ir tukša vai nepārdomāta.)
Etimoloģija: Vārds cēlies no "pāva" (putns, kas slavens ar savu iedomīgo izskatu un rādīšanos) + piedēklis "-cis", kas veido aģenta vārdu (līdzīgi kā "runācis"). Tāpēc "pāvacis" burtiski nozīmē "cilvēks, kas izturas kā pāvs" – iedomīgi, izrādoties.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.