paternālisms
Paternālisms (no latīņu _pater_ — 'tēvs') ir uzvedības vai politiska pieeja, kurā viena persona vai grupa rīkojas citas personas vai grupas labā, neprasot viņu piekrišanu, pamatojoties uz pārliecību, ka "zin labāk" par to, kas ir viņiem labvēlīgāk.
Galvenās iezīmes:
- Asimetriska vara (viens "rūpējas", otrs "tiek rūpēts").
- Aizbildniecība, pat ja tā nav vēlama.
- Bieži vien attaisnojums ar "labiem nodomiem".
Piemēri:
1. Valdības līmenī:
Piemēram, noteikumi, kas aizliedz noteiktus produktus (piemēram, pārtikas piedevas, narkotikas), lai "aizsargātu" iedzīvotājus, pat ja daži cilvēki varētu brīvi izvēlēties tos lietot.
2. Darba vidē:
Darba devējs aizliedz darbiniekiem strādāt attālināti, apgalvojot, ka "tas ir viņu labā", lai saglabātu komandas garu, neskatoties uz darbinieku vēlmēm.
3. Starppersoniskās attiecībās:
Vecāki izlemj par pieaugušā bērna izglītību vai karjeru, apgalvojot, ka "zin, kas vislabāk", ignorējot bērna pašizpausmes vēlmes.
4. Medicīnā:
Ārsts nolēmj par pacienta ārstēšanu, nepaskaidrojot alternatīvas vai neņemot vērā pacienta vēlmes, pamatojoties uz "medicīnisku autoritāti".
Īsumā: Paternālisms ir autoritatīva rūpēšanās, kurā viena puse uzskata, ka ir tiesīgas pieņemt lēmumu citu vietā, pat ja tas ietekmē to brīvību vai izvēli.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.