pašapsūdzība
"Pašapsūdzība" nozīme:
Tas ir psiholoģisks vai juridisks termins, kas apzīmē paša sevis apsūdzēšanu, pašvainojumu vai paškritiku, kad persona vaino sevi par kaut kādu negadījumu, kļūdu vai morālu pārkāpumu, pat ja objektīvi nav pilnīgas vainas vai atbildības.
Piemēri:
1. Psiholoģisks konteksts:
Pēc autokatastrofas, kurā cits vadītājs bija galvenais vaininieks, cilvēks tomēr pastāvīgi sevi vaino, domājot: "Ja es būtu braucis uzmanīgāk, tas nebūtu noticis." Šī ir pašapsūdzība.
2. Ikdienas situācija:
Vecāki, kuru bērns saslimst, var just pašapsūdzību, domājot: "Es vainojos, ka nepamanīju agrīnās pazīmes," lai gan slimība varēja būt neparedzama.
3. Morāls pārkāpums:
Persona, kas meloja draugam, pēc tam cieš no pašapsūdzības, atkārtojot sevī: "Es nekad nevajadzēju viņu apmānīt, es esmu slikts cilvēks."
Īsumā:
"Pašapsūdzība" ir pašvainošanās, bieži vien pārmērīga vai neracionāla, kas rada vainas sajūtu un psiholoģisku diskomfortu.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.