"Pārmoderns" ir termins, kas apzīmē laikmetu, kultūru vai domāšanas veidu, kas pirms modernisma (aptuveni pirms 18.–19. gadsimta). Tas attiecas uz tradicionālām, reliģiskām vai lauku sabiedrībām, kurās pasaule tika uztverta caur mītu, reliģiju, hierarhiju un kopienas tradīcijām, nevis caur racionālu, individuālistisku un zinātnisku pieeju, kas raksturīga modernajai laikmetam.
Galvenās iezīmes:
- Pasaules uztvere balstīta mītos, reliģijā, garīgajā pieredzē.
- Sabiedrība bieži hierarhiska (piemēram, feodālā sistēma).
- Zināšanas nodotas tradīciju un garīgo autoritāšu ceļā.
- Cilvēka identitāte cieši saistīta ar kopienu, nevis individualitāti.
Piemēri:
1. Viduslaiku Eiropa (5.–15. gs.) – feodālā iekārta, dominējošā katoļu baznīcas ietekme, pasaules skatījums, kas balstīts uz kristīgajiem un aristotēliskajiem priekšstatiem.
2. Senās civilizācijas (piemēram, Senā Ēģipte, Mezopotāmija) – sabiedrības, kurās valdīja dievu un faraonu kulti, zināšanas bija saistītas ar priesteriem un garīgajām praksēm.
3. Tradicionālās lauku kopienas (piemēram, viduslaiku zemnieku sabiedrības) – dzīvesveids, kas balstīts uz gadalaiku ritmu, vietējām tradīcijām un mutvārdu vēsturi.
Konteksts:
Termins bieži lietots, lai kontrastētu ar moderno (zinātne, sekularisms, progress) un pēcmoderno (relativisms, fragmentēta realitāte). "Pārmoderns" nav vienkārši "senatnīgs", bet gan apzīmē kvalitatīvi atšķirīgu pasaules uztveri.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.