"Panika" nozīme īsumā: Pēkšņs, neapdomīgs bailu vai uztraukuma lēkms, kas bieži izraisa nekontrolētu reakciju vai masu nemieru.
Piemēri:
1. Situācijā:
Kad dzirdēja sprādzienu, pūlī sākās panika – cilvēki metās bēgt visos virzienos.
2. Personīgā reakcijā:
Pēkšņi pazudis maks, viņā pāršalca panika, un viņš sāka iztukšot somu bez jebkādas loģikas.
3. Ekonomikā/sabiedrībā:
Biržas krakhs izraisīja investoru paniku, un akcijas cenas strauji kritās.
Sinonīmi: bailes, šoks, nemiers, histērija.
Antonīmi: miers, nosvērtība, paškontrole.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.