Pakļāvīgums nozīmē:
- Pielāgošanos citam cilvēkam vai situācijai bez pretošanās, bieži vien izrādot pārāk lielu piekāpību.
- Rīcību, kas izpaužas kā paklausība, atkarība vai pakļaušanās cita gribai, autoritātei vai apstākļiem.
Piemēri:
1. Sociālās attiecībās:
Viņas pakļāvīgums vadītājam noveda pie tā, ka viņš nepamatoti palielināja viņai darba slodzi.
(Šeit cilvēks pārāk pakļaujas autoritātei.)
2. Reliģiskā kontekstā:
Mūku pakļāvīgums klosterā noteikumiem ir viņu dzīves pamatprincips.
(Rāda pakļaušanos noteiktiem likumiem vai tradīcijām.)
3. Ikdienas situācijā:
Bērna pakļāvīgums vecāku prasībām var būt gan labvēlīga, gan kaitīga, ja tiek apspiesta viņa patstāvība.
(Ilustrē paklausību, kas var būt gan pozitīva, gan negatīva.)
Īss skaidrojums:
Pakļāvīgums bieži saistīts ar pieradu vai piespiedu paklausību, un tam var būt gan neitrāla (piemēram, disciplīna), gan negatīva nokrāsa (piemēram, vājums vai pašaizliedzība).
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.