paģiras

"Paģiris" ir sen latviešu vārds, kas apzīmē ceļotāju, klejotāju vai svētceļnieku (īpaši tādu, kas dodas tālā ceļojumā vai svētceļojumā).
Vārds ir mantots no lietuviešu valodas („piligrimas“ — svētceļnieks), bet latviešu folklorā un dzejā tas bieži tiek lietots ar poētisku, romantisku nokrāsu, kas simbolizē brīvību, gariem ceļiem un piedzīvojumu meklējumiem.

Piemēri lietojumā:
1. Tēlaini par cilvēku, kas mīl ceļot:
"Viņš jau sen ir kļuvis par mūžīgu paģiri — vienmēr uz ceļa, vienmēr meklē jaunas pieredzes."
2. Dzejā (piemērs no latviešu literatūras):
"Es esmu paģiris, kas nācis no tālienes, / un mana dvēsele slēpjas ceļa putekļos."
3. Mūsdienu kontekstā (kā metafora):
"Mūsdienu paģiri bieži ir ne tik fiziski ceļotāji, bet gan meklētāji garīgā vai personiskā attīstībā."

Svarīgi: Vārds mūsdienās lietots reti, galvenokārt literatūrā, dzejā vai tēlainā nozīmē, nevis ikdienas sarunvalodā.

Įrašas
Paaiškinimas	"Paģiris" ir sen latviešu vārds, kas apzīmē ceļotāju, klejotāju vai svētceļnieku (īpaši tādu, kas dodas tālā ceļojumā vai svētceļojumā). Vārds ir mantots no lietuviešu valodas („piligrimas“ — svētceļnieks), bet latviešu folklorā un dzejā tas bieži tiek lietots ar poētisku, romantisku nokrāsu, kas simbolizē brīvību, gariem ceļiem un piedzīvojumu meklējumiem. Piemēri lietojumā: 1. Tēlaini par cilvēku, kas mīl ceļot: "Viņš jau sen ir kļuvis par mūžīgu paģiri — vienmēr uz ceļa, vienmēr meklē jaunas pieredzes." 2. Dzejā (piemērs no latviešu literatūras): "Es esmu paģiris, kas nācis no tālienes, / un mana dvēsele slēpjas ceļa putekļos." 3. Mūsdienu kontekstā (kā metafora): "Mūsdienu paģiri bieži ir ne tik fiziski ceļotāji, bet gan meklētāji garīgā vai personiskā attīstībā." Svarīgi: Vārds mūsdienās lietots reti, galvenokārt literatūrā, dzejā vai tēlainā nozīmē, nevis ikdienas sarunvalodā.
	Išsaugoti

Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.