svētceļnieks
"Svētceļnieks" nozīme:
Tas ir cilvēks, kas dodas svētceļojumā — garajā un bieži grūtā ceļā uz kādu reliģiski nozīmīgu vietu (piemēram, svētvietu, baznīcu, svēto zemi) ar nolūku pielūgt, izpildīt solījumu, meklēt garīgu attīrīšanos vai iegūt garīgu pieredzi.
Piemēri lietojumā:
1. Vēsturisks/religioss:
"Viduslaikos daudzi svētceļnieki devās uz Jeruzalemi, lai apmeklētu Jēzus Kristus aprakstītos notikumu vietas."
2. Pārnestā nozīmē (par garīgām vai dzīves pārmaiņām):
"Viņš jūtas kā svētceļnieks savā dzīvē, meklējot patiesību un iekšēju mieru."
3. Mūsdienu kontekstā:
"Katru gadu tūkstošiem svētceļnieku staigā Camino de Santiago maršrutu Spānijā, lai pārdomātu savu dzīvi."
Saistītie jēdzieni:
- Svētceļojums — pats ceļojums uz svēto vietu.
- Svētvieta — galamērķis svētceļojumā (piemēram, Lourdes Francijā vai Mekka islāmā).
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.