Pociems
"Pociems" latviešu valodā ir apvidus vārds, kas apzīmē nelielu, bieži vien atsevišķu, māju kopumu vai mazciematu, kas parasti atrodas mežā vai attālākā vietā. Tas var būt arī izolēta sādža vai mazs ciemats bez centrālās apdzīvotas vietas statusa.
Vārds cēlies no pamatvārda "ciems", bet ar priedēkli "po-", kas norāda uz kaut ko mazāku, sekundāru vai atsevišķi esošu.
Piemēri lietojumam:
1. Ģeogrāfiski nosaukumi:
- Ķemeru pociems (mazas mājiņas mežā pie Ķemeriem)
- Meža pociems (izolētas mājas meža dziļumā)
2. Tekstos / aprakstos:
- "Ceļš ved cauri klusam pociemam, kurā ir tikai dažas sarkankoka mājas."
- "Sen šeit atradās mednieku pociems, no kura līdz mūsdienām saglabājušās tikai pamati."
3. Reālās vietas Latvijā (bieži kā neoficiāls vai vietējs apzīmējums):
- Līču pociems (pie Salacas)
- Bāliņu pociems (dažādos reģionos)
Skaidrojums:
Atšķirībā no "ciemata" vai "ciema", kas var būt oficiālas teritoriālās vienības, "pociems" vairāk izsaka ainavisku vai neformālu mazapdzīvotu vietu, kas bieži vien ir daļa no lielākas apdzīvotas vietas vai atsevišķa apbūve attālā teritorijā. Tas var būt arī vēsturisks nosaukums, kas saglabājies no senākiem laikiem.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.