osmotisks
"Osmotisks" ir ķīmijas un bioloģijas termins, kas apzīmē šķīduma spēju izraisīt ūdens pārvietošanos caur daļēji caurlaidīgu membrānu (piemēram, šūnas membrānu) no mazāk koncentrēta šķīduma uz koncentrētāku šķīdumu.
Īsumā:
Osmotiskais spiediens rodas, kad divi dažādas koncentrācijas šķīdumi tiek atdalīti ar membrānu, kas ļauj iziet tikai šķīdinātājam (parasti ūdenim), bet ne izšķīdušajām vielām.
Piemēri:
1. Augu šūnas:
Ja augu saknes nonāk kontaktā ar augsnē esošo ūdeni, ūdens osmotiski ieplūst šūnās, tādējādi uzturot tos stāvus (turgors).
2. Sāls uz gurķa:
Ja uz gurķa uzber sāli, šūnu šķidrums (ar mazāku sāls koncentrāciju) izplūst caur membrānu ārā, lai atšķaidītu sāli — gurķis "saraujas" un kļūst mīksts.
3. Asins šķidrumi medicīnā:
Infūzijās izmanto izotonisku šķīdumu (osmotisks spiediens kā asinīs), lai neizraisītu šūnu sabrukšanu vai uzbrišanu. Hipertoniski šķīdumi izraisa ūdens izplūšanu no šūnām, bet hipotoniski — ūdens ieplūšanu.
4. Jūras dzīvnieki:
Daudziem jūras organismiem ir īpaši mehānismi (piemēram, sāls dziedzeri), lai izvadītu lieko sāli, jo jūras ūdens ir hipertonisks attiecībā pret viņu ķermeņa šķidrumiem.
Atgādinājums:
- Hipertonisks šķīdums — lielāka izšķīdušo vielu koncentrācija (šūna zaudē ūdeni).
- Hipotonisks šķīdums — mazāka koncentrācija (šūna uzsūc ūdeni).
- Izotonisks šķīdums — koncentrācija vienāda abās membrānas pusēs.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.