"Hipotonisks" ir termins, kas galvenokārt lietots bioloģijā un medicīnā, lai aprakstītu šķīdumu ar zemāku koncentrāciju (mazāk izšķīdušās vielas) salīdzinājumā ar citu šķīdumu (parasti salīdzinājumā ar šūnu iekšējo videi).
Īsa nozīme:
Šķīdums, kurā izšķīdušās vielas koncentrācija ir zemāka nekā citā šķīdumā (piemēram, šūnas iekšienē). Šādos apstākļos ūdens pārvietojas no hipotoniskā šķīduma uz šūnu, izraisot šūnas uztūkšanu.
Piemēri:
1. Bioloģijā (šūnu līmenī):
- Ja svaigas augu šūnas (piemēram, sīpola epidermas šūnas) ievieto tīrā ūdenī (kas ir hipotonisks attiecībā pret šūnu iekšējo šķīdumu), ūdens ietekšs šūnā. Šūna uztūkst, bet augu šūnās siena neļauj tai plīst.
- Sarkanas asins šūnas cilvēka asinīs, ievietotas destilētā ūdenī, uzsūc ūdeni un var plīst (hemolīze), jo tām nav stingras šūnu sienas.
2. Medicīnā/praktiskā lietojumā:
- Infūziju šķīdumi: Daži infūziju šķīdumi (piemēram, 0,45% NaCl) ir hipotoniski – tos lieto, lai korigētu šķidruma trūkumu, bet ar piesardzību, lai neizraisītu šūnu pārmērīgu uztūkšanu.
- Acu pilieni dažreiz ir hipotoniski, lai mazinātu pietūkumu.
3. Ikdienā:
- Saldūdens jūrā ir hipotonisks attiecībā pret jūras organismu šūnām. Ja jūras zivis ievieto saldūdenī, tās var mirt no ūdens pārpalikuma šūnās.
Pretstats:
- Hipertonisks – šķīdums ar augstāku koncentrāciju.
- Izotonisks – šķīdums ar tādu pašu koncentrāciju kā salīdzināmajam šķīdumam.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.