"Ordeņbrālis" ir vārds, kas latviešu valodā vēsturiski apzīmē bruņinieku reliģiskā ordenī (piemēram, Vācu ordenī, Kalātu ordenī u.c.). Tas var būt:
1. Burtiskā nozīmē: ordenim piederīgs bruņinieks, kas devis reliģiskus solījumus (bieži vien ar mūku funkcijām).
2. Pārnestā nozīmē: cilvēks, kas pieder kādai slēgtai, brālībai līdzīgai organizācijai vai grupai (bieži ar goda jēgu).
Piemēri lietojumā:
1. Vācu ordeņbrāļi 13. gadsimtā aktīvi iesaistījās Ziemeļeiropas krusta karos.
2. Viņš jūtas kā ordeņbrālis šajā zinātnieku pulciņā, kurā valda savstarpējs atbalsts un augstas prasības.
3. Romas katoļu baznīcā dažos ordeņos ordeņbrāļi apvieno garīgo kalpošanu ar sabiedrisku darbību.
Etymoloģija: Saliktenis no vārdiem "ordenis" (rel. organizācija) + "brālis" (biedrs). Līdzīgs nozīmē kā vācu Ordensbruder vai krievu орденский брат.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.