oda
"Oda" ir dzejas veids — cildinošs, augstā stila dzejolis, kas veltīts kādam personam, notikumam, idejai vai priekšmetam. Tā raksturīgais ir grandiozs tonis, emocionāla pacēlība un bieži vien sarežģīta struktūra.
Īss skaidrojums:
Oda izsaka apbrīnu, entuziasmu un cieņu, bieži ar retoriskiem jautājumiem, hiperbolēm un metaforām.
Piemēri:
1. Klasisks piemērs — latviešu dzejnieka Jāņa Raiņa oda "Uz jauno gadu" (1905), kurā slavēta jaunā gada simbolika kā cerību un pārmaiņu alegorija.
2. Antīkais piemērs — sengrieķu dzejnieka Pindara odas, kas veltītas olimpisko spēļu uzvarētājiem (piem., "Olimpiskās odas").
3. Angļu literatūra — Džona Kitsa "Oda lakai" (1819), kurā dzejnieks apbrīno podnieka radīto podu kā mākslas un mūžības simbolu.
4. Latviešu folklorā — tradicionālās gaviles (piem., "Oda saulei" tautasdziesmās) var uzskatīt par odas tipa daiļradi.
Mūsdienās termins dažreiz lietots arī ironiski — piemēram, "oda kartupeļiem" parodējot augstā stila lietojumu par ikdienišķām lietām.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.