alegorija
Alegorija ir māksliniecisks paņēmiens, kurā abstraktas idejas, morāli vai politiskas koncepcijas tiek izteiktas caur konkrētiem tēliem, notikumiem vai simboliem. Tā ir paplašināta metafora, kurā visa stāsta vai attēla struktura pārstāv kādu citu, biežāk dziļāku, nozīmi.
Īss skaidrojums:
Tas ir stāsts, attēls vai rīkojums, kam ir divslāņu nozīme:
1. Virspusējais slānis – konkrētais sižets vai tēli.
2. Paslēptais slānis – simboliskā nozīme (bieži morāla, reliģiska, filozofiska vai politiska).
Piemēri:
1. "Putnu valstība" (Platons) – alegorija par ideālas sabiedrības meklējumiem, kur putni simbolizē cilvēkus ar dažādām vēlmēm un idejām.
2. "Pilgrima ceļojums" (Džons Bunjans) – kristīgā alegorija, kur galvenais varonis Kristiāns dodas ceļojumā uz Debesīm, un visi tēli (piemēram, Apjukums, Viltus) un vietas (Iešana šaurā vārti) simbolizē garīgus izaicinājumus un jēdzienus.
3. "Lauva, ragana un garderobe" (K.S. Lūiss) – Narnijas hroniku pirmā grāmata ir kristīgā alegorija, kur Aslans (lauva) upurē sevi, lai glābtu citus, atspoguļojot Jēzus Kristus upuri.
4. "Zelta ēzelis" (Apulejs) – romāns par cilvēku, kas pārvēršas par ēzeli, kas simbolizē cilvēces garīgo izzušanu un atgriešanos pie dievišķā.
5. "Džordžs Orvels "Dzīvnieku ferma" – politiska alegorija par revolūcijas izvirtumu, kur dzīvnieki fermā pārstāv dažādas sociālās grupas un vēsturiskas personības (Staļinu, Trockiju u.c.).
Atšķirība no simbolisma:
Alegorijā visa sistēma (sižets, tēli, darbības) konsekventi attēlo citu nozīmi, kamēr simbols biežāk ir atsevišķs elements ar daudznozīmīgu saturu.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.