"Oboja" ir mūzikas instruments — koka pūšamais instruments ar divām vītnēm un spilgtu, izteiksmīgu skaņu. Tas pieder stīgu instrumentu grupā (līdzīgi klarnetei), bet tiek dūts caur divkāršu niedru.
Īss apraksts:
Oboja ir pazīstama ar savu skarbo, bet maigo un dziedāšanu atgādinošu toņu, ko bieži izmanto, lai orķestrī dotu "A" noti visu instrumentu skaņošanai.
Piemēri lietojumam:
1. Mūzikā:
Pjotra Čaikovska baletā "Sesīte" ir slavens obojas solo ievadā.
Antonio Vivaldi koncertos obojai bieži ir izteikta loma.
2. Pārnestā nozīmē (sarunvalodā):
"Viņas balss bija skanīga kā oboja" — salīdzinājums ar skaņas skarbumu un izteiksmīgumu.
"Orķestra oboja deva toņu visiem pārējiem instrumentiem" — norāde uz tās praktisko lomu.
Oboja bieži saistāma ar klasisko mūziku, bet tiek lietota arī mūsdienu kompozīcijās un filmu mūzikā.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.