"Otaņķi" ir latviešu valodas slengs, kas apzīmē vecākus cilvēkus, īpaši vecvecākus, vecākas paaudzes pārstāvjus, bieži vien ar mazliet nopēlnojošu vai humoristisku nokrāsu. Tas ir atvasināts no vārda "vecis" (vecs cilvēks), bet ar izrunas un nozīmes pārveidojumu.
Piemēri lietošanai:
1. Sarunvalodā:
"Vakaram pārdzērušies otaņķi sēž parkā un spēlē domino."
(Domāts par vecākiem vīriešiem, kas pavada laiku parkā.)
2. Humoristiskā kontekstā:
"Mūsu dārzā otaņķi katru rītu pulcējas, lai pārumātu par laiku un politiku."
(Rāda vecāka gadagājuma cilvēku ikdienas ritualu.)
3. Ar vieglu nopēlnu:
"Neesi tāds otaņķis — mācies lietot viedtālruni!"
(Uzsvars uz vecākas paaudzes nepieņemšanu jaunākajām tehnoloģijām.)
Svarīgi:
Vārds "otaņķi" nav oficiāls vai pieklājīgs — tas pieder neformālajai sarunvalodai un var būt uztverts kā nepieklājīgs, ja lietots tiešā sarunā ar vecākiem cilvēkiem. Lietošanai ieteicams humoristisks konteksts un zināma pieklājība.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.