"Nosebošanās" ir psiholoģisks efekts, kurā cilvēks izjūt negatīvas sekas vai simptomus tikai tāpēc, ka viņš gaida vai baidās no kāda negatīva iedarbības, pat ja patiesībā šī iedarbība ir neesoša vai nekaitīga. Tas ir pretējs labi zināmajam placebo efektam (kur pozitīvas cerības uzlabo pašsajūtu).
Īsumā: Nosebošanās ir negatīvu gaidu radītie kaitīgie sekas.
Piemēri:
1. Medikamenti: Ja pacientam tiek pateikts, ka zāles var izraisīt galvassāpes, un viņš tās sāk just, pat ja zāles patiesībā ir placebo (piemēram, cukura tabletes).
2. Vides faktori: Persona, kurai tiek pateikts, ka blakus esošais WiFi routers izraisa migrēnu, sāk just galvassāpes, pat ja routers ir izslēgts.
3. Pašdiagnoze: Lasot par slimības simptomiem internetā, cilvēks sāk just tieši tos pašus simptomus, lai gan viņš faktiski nav slims.
Būtība: Nosebošanās parāda, kā mūsu uzticība, bailes un gaidīšana var fiziski ietekmēt ķermeni un pašsajūtu.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.