noblese
"Noblese" (angļu: nobility) latviski nozīmē augstmanība, dižciltība, aristokrātija. Tas attiecas uz sabiedrības slāni, kam pēc dzimšanas vai monarha piešķirta titula pieder augsts sociāls statuss, bieži vien ar mantojamām privilēģijām, zemēm un varu.
Īsumā:
Tas apzīmē cilvēkus ar augstu dzimtas titulu (piemēram, hercogi, grāfi, baroni) vai to, kas raksturo cienīgu, godīgu un augstprātīgu izturēšanos.
Piemēri lietojumā:
1. Vēsturiski/politiskā nozīmē:
"Viduslaikos noblese pārvaldīja lielāko daļu zemes un ietekmēja karus."
"Franču revolūcija mēģināja iznīcināt nobleses privilēģijas."
2. Kā rakstura īpašība (pārnestā nozīmē):
"Viņa uzvedībā bija patiesa noblese – viņš vienmēr rādīja cieņu pret citiem."
"Dzīvē viņš pierādīja, ka noblese nav tikai dzimtā, bet arī darbos un domās."
Piezīme: Latviešu valodā biežāk lietots termins ir "augstmanis" vai "aristokrāts", bet "noblese" var tikt lietots kā stilistisks vai vēsturisks jēdziens.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.