"Nobļauties" nozīme:
Piešķirt kādam augstu sociālu stāvokli, titulu vai goda nosaukumu, parasti ar oficiālu aktu (piemēram, valdnieka vai valsts lēmumu). Būtībā tas nozīmē pacelt kādu dižciltīgā (muižnieka) kārtā vai piešķirt goda titulu.
Piemēri:
1. Vēsturisks konteksts:
"Karaļa Riharda laikā daudzi lojāli vergi tika nobļauti par saviem varonīgiem darbiem kaujā."
(Šeit vergi saņēma muižnieka titulu un tiesības.)
2. Mūsdienu lietojums (pārnestā nozīmē):
"Ar šo balvu viņš tika nobļauts par ieguldījumu zinātnē."
(Tiek domāts, ka balva simboliski "pacilā" viņa statusu.)
3. Formāls teksts:
"Prezidents nobļāva izcilo mākslinieku ar Nacionālās kultūras balvu."
(Šeit "nobļaut" lietots kā "apbalvot" vai "izvirzīt godā".)
Skaidrojums:
Vārds cēlies no "dižciltīgs" (noble) un lietojams galvenokārt oficiālos, vēsturiskos vai augstā stila tekstos. Mūsdienās biežāk lietots pārnestā nozīmē, lai uzsvērtu kāda atzinību vai godu.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.