Nirvāna (pāli: nibbāna) ir centrālais mērķis budismā, kas apzīmē pilnīgu brīvību no ciešanām, alkas un atdzimšanas ciklā (samsāras). Tas ir stāvoklis, kurā ir izdzēsta "uguns" — kāre, naids un maldība — un sasniegta miera un apziņas pilnība.
Īss skaidrojums:
Tas nav "paradīze" vai "debesis", bet gan beigu pārtraukums — izgaismojums, kurā izzūd visa ciešanu cēlonī un indivīds vairs netiek ierauts dzimšanas un nāves ciklā.
Piemēri lietojumā:
1. Reliģiskā kontekstā:
"Budas mācības vēršas uz ceļu, kas ved uz nirvānu — brīvību no visas ciešanas."
"Arhats, kas sasniedzis nirvānu, vairs nepiedzimst samsārā."
2. Mūsdienu metaforiskā lietojumā:
"Pēc ilgām domām viņš jutās it kā sasniedzis garīgu nirvānu — dziļu mieru un sapratni."
"Šī mūzika man rada sajūtu, kas tuvu nirvānai — pilnīga harmonija ar visumu."
Svarīgi:
- Nirvāna nav "neeksistence", bet gan stāvoklis ārpus parastās pieredzes, ko apraksta ar noliegumiem (piem., "neizdzimšana, nenāve").
- Budismā izšķir parinirvānu (pilnīga nirvāna pēc miesīgās nāves) un nirvānu dzīves laikā (stāvoklis, kurā uztverts pamatceļš).
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.