nīkulība
"Nīkulība" nozīme:
Tas ir abstrakts lietvārds, kas apzīmē zemo, niecīgu, nicinošu raksturu; gļēvulību, mazdūšību vai zemu morāli. Vārds izsaka vājumu, zemo kvalitāti vai nepiedienīgu uzvedību, bieži vien ar pazemojošu nokrāsu.
Piemēri lietojumā:
1. Rakstura novērtējumā:
"Viņa rīcība atklāja pilnīgu nīkulību — viņš apmelojis savus tuvākos, lai izvairītos no atbildības."
2. Morālam pazeminājumam:
"Politiķa nīkulība kļuva acīmredzama, kad viņš atteicās atbalstīt patiesību, baidoties zaudēt popularitāti."
3. Darba/veikuma kontekstā:
"Šis ir darba nīkulības piemērs — viņš apzināti samazināja kolēģa ieguldījumu, lai pašam izceltos."
Sinonīmi: gļēvulība, zemošanās, niecīgums, mazdūšība, zema rakstura īpašība.
Antonīmi: dižciltība, pašaizliedzība, godīgums, drosme, cēlsirdība.
Etimoloģija:
Vārds cēlies no pamatvārda "nīkt" (vārgt, novārdt, zaudēt spēku) ar piedēkli -ulība, kas veido abstraktus lietvārdus. Tāpēc sākotnējā nozīme ir saistīta ar morālu vai garīgu nāvēšanos, sabrukumu.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.