cēlsirdība
"Cēlsirdība" nozīme:
Tas ir rakstura īpašība, kas raksturo cilvēku ar augstiem morāles principiem, dāsnu, pašaizliedzīgu un godīgu attieksmi pret citiem. Cēlsirdīgs cilvēks rīkojas nevis no savtīgiem motīviem, bet gan no iekšēja pārliecības par labestību un taisnīgumu.
Piemēri lietojumam:
1. Dzīvē:
Viņa cēlsirdība izpaudās, kad visus savus uzkrātos līdzekļus ziedoju bērnu slimnīcas atjaunošanai.
Krusttēvs ar patiesu cēlsirdību palīdzēja kaimynam zaudējumu ugunsgrēkā, neparedzot nekādu atlīdzību.
2. Mākslā/literatūrā:
Dzejnieka darbos bieži slavēta cilvēka cēlsirdība — spēja piedot un just līdzi pat ienaidniekam.
Filmas varonis ar cēlsirdību aizstāvēja vājāko, pat riskējot ar savu dzīvību.
Sinonīmi: augstsirdība, devīgums, pašaizliedzība, labestība.
Pretējās jēdzieni: savtīgums, šaurprātība, rupjība.
Vārds "cēlsirdība" bieži saistīts ar altruismu un dzīves pozīciju, kurā cilvēka rīcību vada nevis aprēķins, bet iekšēja labuma un taisnīguma sajūta.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.