neoreāliste
"Neoreāliste" (angļu: neorealist) ir termins, kas galvenokārt lietots divās jomās:
1. Starptautisko attiecību teorijā
Nozīme: Pētnieks vai piekritējs neoreālismam (strukturālajam reālismam), teorijai, kas uzsver, ka starptautisko attiecību iznākumu galvenokārt nosaka starptautiskās sistēmas struktūra (piemēram, anarhija – nav augstākas varas) un valstu spēka sadalījums. Neoreālisti uzskata, ka valstis galvenokāri rīkojas, lai palielinātu savu drošību un ietekmi.
Piemēri:
- Kenneth Waltz – ievērojams neoreālists, kurš savā darbā "Theory of International Politics" izstrādāja strukturālo reālismu.
- John Mearsheimer – aizstāv ofensīvo reālismu (neoreālisma paveidu), uzsverot, ka valstis tiecas pēc hegemonijas.
2. Mākslā (kino, literatūrā)
Nozīme: Neoreālisms ir virziens, kas radās pēc Otrā pasaules kara (īpaši Itālijā), raksturots ar autentiskuma centienu, dabisku spēli, filmēšanu dabiskās gaismās un reālos apstākļos, bieži ar neprofesionāliem aktieriem. Tēmas bieži vērstas uz strīdīgām sociālām problēmām.
Piemēri:
- Roberto Rossellini – režisors, kura filma "Roma – atvērta pilsēta" tiek uzskatīta par itāļu neoreālisma aizsākumu.
- Vitorio De Sica – režisors, kura filma "Velosipēdu zagļi" ir klasisks neoreālisma darbs, kas attēlo nabadzību un cilvēku ciešanas pēckara Itālijā.
Īsumā: "Neoreāliste" var būt starptautisko attiecību teorētiķis, kurš analizē valstu lomu sistēmā, vai arī mākslinieks/režisors, kurš strādā reālisma tradīcijā ar sociālu un autentisku pieeju.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.