anarhija
"Anarhija" nozīmē bezvaldību — sabiedrības stāvokli, kurā nav pastāvošas valsts varas, centrālas kontroles vai organizētas politiskās sistēmas. Bieži asociējas ar haosu, nekārtībām un likuma neievērošanu, taču anarhistu ideoloģijā tā var nozīmēt arī brīvu, pašorganizētu sabiedrību bez hierarhijas un agresijas.
Piemēri lietojumam:
1. Vēsturiski/politikā:
- Pēc valsts apvērsuma valstī iestājās anarhija — iestādes pārstāja darboties, ielas pārņēma grautiņi.
- Daži domā, ka bez valsts sabiedrība būtu anarhija, taču anarhisti uzskata, ka tā varētu būt brīvāka un taisnīgāka.
2. Pārnestā nozīmē (nekārtība, haoss):
- Skolotāja atstāja klasi, un uzreiz sākās anarhija — bērni metās ar papīra lidmašīnām, kliedza un skrēja.
- Datoru tīklā iekļuva vīruss, un sistēmā iestājās pilnīga anarhija — dati sajuka, faili pazuda.
3. Anarhisma kontekstā:
- Anarhistu mērķis ir panākt anarhiju kā brīvu savstarpējas palīdzības sabiedrību, nevis haosu.
- Grāmatā "Anarhija, valsts un utopija" apspriesta, vai anarhija varētu būt dzīvotspējīga alternatīva valstij.
Īsumā:
Vārds "anarhija" lietots, lai raksturotu valsts varas neesamību (stingri politiski) vai pilnīgu nekārtību (ikdienas nozīmē).
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.