neoreālists
Neoreālists (angļu: neorealists) ir starptautisko attiecību teorijas pārstāvji, kas attīsta klasiskā reālisma idejas, uzsverot starptautās sistēmas struktūru kā galveno faktoru, kas nosaka valstu uzvedību.
Tie uzskata, ka valstis darbojas anarhiskā vidē (nav augstākas varas virs valstīm), tāpēc tās galvenokārt rūpējas par paštaupīšanu un relatīvo labklājību (salīdzinot ar citām valstīm).
Galvenās atšķirības no klasiskā reālisma:
1. Strukturālā uzsvars – nevis cilvēka daba vai iekšpolitika, bet sistēmas anarhija un spēka sadalījums nosaka valstu rīcību.
2. Relatīvā labklājība – valstis cenšas ne tikai palielināt savu spēku, bet arī novērst citas valsts dominēšanu.
3. Sistēmiskais līmenis – analīze koncentrējas uz starptautās sistēmas ietekmi.
Piemēri:
1. Aukstais karš – bipolaritāte (ASV un PSRS) radīja līdzsvaru, kur abas lielvaras centās saglabāt savu ietekmi, nepieļaujot pretinieka pārākumu.
2. Mūsdienu Ķīnas–ASV attiecības – Ķīnas ekonomiskais un militārais augšupejums maina spēka sadalījumu, radot ASV bažas par varas pārvietošanos un veicinot stratēģisko konkurenci.
3. Eiropas līdzsvara politika 19. gadsimtā – valstis (piemēram, Lielbritānija) veidoja mainīgus alianses, lai novērstu jebkuras valsts hegemoniju kontinentā.
Ievērojamākie teorētiķi: Kenneth Waltz (strukturālais reālisms), John Mearsheimer (ofensīvais reālisms).
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.