neolīts
"Neolīts" ir arheoloģiskais termins, kas apzīmē jauno akmens laikmetu (no grieķu: neos — 'jauns' un lithos — 'akmens'). Šis periods ilga aptuveni no 10 000 līdz 4 000 gadu p.m.ē. (atkarībā no reģiona) un raksturojās ar vairākiem būtiskiem cilvēces attīstības sasniegumiem.
Galvenās iezīmes:
1. Lauksaimniecības rašanās — pāreja no medību-vākšanas uz zemkopību un dzīvnieku audzēšanu.
2. Apmetņu veidošanās — pastāvīgas mājokļu celtnes (bieži no koka, māla, akmeņiem).
3. Keramikas izmantošana — trauku, trauku un citu priekšmetu ražošana.
4. Akmens rīku uzlabošana — slīpēti un specializēti rīki (cirvji, sirpi).
5. Sociālās struktūras sarežģīšanās — pirmās kopienas, specializācija, garīgās prakses.
Piemēri lietojumam:
1. Vēsturē:
"Neolīta revolūcija radikāli mainīja cilvēku dzīvesveidu, ļaujot veidot pirmās pastāvīgās apmetnes."
2. Arheoloģijā:
"Izrakumos atklātā neolīta apmetne liecina par senu zemkopju kopienu eksistenci šajā reģionā."
3. Kultūras kontekstā:
"Neolīta māksla, piemēram, alu zīmējumi vai keramikas rotājumi, atspoguļo tolaik dominējošos ticējumus."
Zināms piemērs:
Ķemeru neolīta apmetne (Latvijā) ir viens no vecākajiem pierādījumiem par cilvēku darbību teritorijā, kur atrastas slīpētu akmens rīku atliekas un keramika.
Neolīts ir būtisks solis no klejotāju sabiedrībām uz civilizācijas pamatiem.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.