Nazalizācija (no latīņu nasus — 'deguns') ir fonētisks process, kurā gaisa plūsma izlaižot caur muti tiek daļēji vai pilnīgi novirzīta caur deguna dobumu, radot nazālu (deguna) skaņu.
Galvenās nozīmes:
1. Fonētikā — nazālu līdzskaņu (piemēram, [m], [n], [ŋ]) vai nazalizētu patskāņu veidošana.
2. Valodniecībā — vārda vai skaņas izrunas maiņa, pievienojot nazālu komponentu (bieži vien ietekmējot no blakus esošas nazālas skaņas).
Piemēri:
1. Latviešu valodā:
- Vārdā "māja" skaņa [m] ir nazāls līdzskanis (gaiss iziet caur degunu).
- Vārdā "kambis" skaņa [m] ietekmē blakus esošo patskāni, nedaudz nazalizējot to.
2. Citas valodas:
- Franču valodā: vārdā "bon" [bɔ̃] patskanis [ɔ] ir nazalizēts.
- Portugāļu valodā: "mão" [mɐ̃w̃] — patskanis ar nazalizāciju.
3. Vēsturiskās izmaiņas:
- Senajā latviešu valodā dažos dialektos vārds "zobs" varēja izrunāt kā "z̃obs" ar nazalizētu [z̃] (mūsdienās pazudis).
Īsumā: Nazalizācija ir deguna skaņu veidošana vai blakus skaņu ietekme, kas piešķir tām "deguna" pieskaņu.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.