nāvesgalva

Nāvesgalva ir latviešu valodas lietvārds, kas apzīmē:

1. Nāves cēloni — slimību, traumas vai apstākļus, kas noved pie nāves.
Piemērs: "Ārsti precizēja nāvesgalvu — smagas sirds mazspējas."

2. Mirstīgās briesmas (retāk, alegoriski) — situāciju, kas draud ar nāvi.
Piemērs: "Alpinistu grupa izvairījās no nāvesgalvas, izvēloties drošāku ceļu."

Etimoloģija: Saliktenis no vārdiem nāve + galva (nozīmē "pamatcēlonis", salīdzināmi ar krievu головной vai vācu Haupt- lietojumu).
Lietojums: Galvenokārt oficiālos/vēsturiskos kontekstos (medicīna, tiesības, hronikas). Mūsdienās biežāk lieto sinonīmus — nāves iemesls, nāves cēlonis.

Įrašas
Paaiškinimas	Nāvesgalva ir latviešu valodas lietvārds, kas apzīmē: 1. Nāves cēloni — slimību, traumas vai apstākļus, kas noved pie nāves. Piemērs: "Ārsti precizēja nāvesgalvu — smagas sirds mazspējas." 2. Mirstīgās briesmas (retāk, alegoriski) — situāciju, kas draud ar nāvi. Piemērs: "Alpinistu grupa izvairījās no nāvesgalvas, izvēloties drošāku ceļu." Etimoloģija: Saliktenis no vārdiem nāve + galva (nozīmē "pamatcēlonis", salīdzināmi ar krievu головной vai vācu Haupt- lietojumu). Lietojums: Galvenokārt oficiālos/vēsturiskos kontekstos (medicīna, tiesības, hronikas). Mūsdienās biežāk lieto sinonīmus — nāves iemesls, nāves cēlonis.
	Išsaugoti

Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.