"namsaimnieks" latviešu valodā nozīmē mājas īpašnieks vai namīpašnieks — cilvēks, kam pieder māja (bieži vien arī tajā dzīvo).
Piemēri lietojumā:
1. Tiešā nozīmē:
- Mūsu ielas namsaimnieks vienmēr rūpējas par kārtību pagalmā.
- Vecais namsaimnieks izīrēja dzīvokli jaunajiem ģimenes.
2. Pārnestā nozīmē (retāk):
Var lietot, lai norādītu uz cilvēku, kurš ir kā "namā esošais saimnieks" — piemēram, uzņēmuma vadītājs vai atbildīga persona noteiktā vietā.
- Viņš jūtas kā patiesais namsaimnieks savā veikalā.
Sinonīmi: namīpašnieks, mājas īpašnieks, saimnieks (kontekstā).
Antonīmi: īrnieks, dzīvokļa īrētājs, mājas iemītnieks (ja nav īpašnieks).
Vārds vēsturiski cēlies no divām sastāvdaļām: "nams" (māja, ēka) un "saimnieks" (īpašnieks, saimniekojošs cilvēks).
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.