naftalīnskābe
Naftalīnskābe ir organiskā savienojuma 1-naftoīnskābes (1-naftalēnkarboksilskābes) vienkāršots nosaukums. Tā ir aromātiskā karboksilskābe, kas cēlusies no naftalīna, kur viens ūdeņraža atoms pie pirmā oglekļa atoma aizstāts ar karboksilgrupu (–COOH).
Īss raksturojums:
Ķīmiskā formula: C₁₁H₈O₂
Struktūra: Sastāv no divu kondensētu benzola gredzeniem (naftalīna) un tam pievienotas karboksilgrupas.
Pamatīpašības: Tā ir kristāliska viela, kas slikti šķīst ūdenī, bet labāk organiskajos šķīdinātājos. Tā ir vāja skābe.
Galvenie pielietojumi un piemēri:
1. Ķīmijas rūpniecībā kā izejviela: Naftalīnskābi plaši izmanto vielu sintēzei, īpaši, lai iegūtu:
Krāsvielas un pigmentus (piemēram, dažus azo-pigmentus).
Farmaceitiskos produktus. Tā ir svarīga starpprodukta dažu zāļu (piemēram, pretsāpju līdzekļu un pretiekaisuma zāļu) sintēzē.
Konservantus un citas specializētas ķīmikālijas.
2. Pētniecībā un analītiskajā ķīmijā: To izmanto kā reaktīvu vai standartu dažādās sintēzēs un analītiskajās metodēs.
3. Vēsturisks pielietojums: Agrāk naftalīnskābi un tās sāļus (piemēram, nātrija sāli) izmantoja kā vienkāršu konservantu (piemēram, apavu pastiprinājumu impregnēšanai pret pelējuma veidošanos), taču šāds pielietojums mūsdienās ir ievērojami samazinājies.
Vienkāršots piemērs lietošanai:
Ja naftalīnu (ko vēl nesen izmantoja kā motiņu līdzekli) pakļautu oksidējošai oglekļa atomu pievienošanai, varētu iegūt naftalīnskābi, kuru pēc tam ķīmiķi pārveidotu par kādu noderīgu vielu, piemēram, krāsvielu vai zāļu komponentu.
Īsumā: Naftalīnskābe ir svarīga ķīmiskā būvmateriāle (starpprodukts) organiskajā sintēzē, nevis viela, ko ikdienā lieto gatavā veidā.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.