nacisms
"Nacisms" ir politiska ideoloģija un kustība, kas radās Vācijā pēc Pirmā pasaules kara, un kuras galvenais pārstāvis bija Ādolfs Hitlers un Nacionālsociālistiskā vācu strādnieku partija (NSDAP).
Galvenās iezīmes:
1. Nacionālisms un rasisms – uzskata, ka vācu "ārja" rase ir pārāka par citām (īpaši ebrejiem, slāviem, čigāniem), un tiek propagandēta "dzīvības telpas" (Lebensraum) ideja.
2. Autoritārisms – absolūta vara koncentrēta vienā vadītājā (Fīrerprincips), represīvs režīms, policijas terors (Gestapo, SS).
3. Antisemītisms – ebreju tautības cilvēku sistemātiska vajāšana, kas kulminēja ar Holokaustu.
4. Militārisms un ekspansionisms – agresīva ārpolitika, kas noveda pie Otrā pasaules kara.
Piemēri:
1. Vēsturisks piemērs – nacistu Vācija (1933–1945), kurā tika īstenota ebreju genocīda politika, koncentrācijas nometņu sistēma un agresīva karadarbība Eiropā.
2. Ideoloģisks piemērs – nacistu propagandas izmantošana, lai veidotu sabiedrības viedokli (piemēram, Jozefa Goebelsa vadītā informācijas un propagandas ministrija).
3. Mūsdienu lietojums – terminu dažreiz lieto metaforiski, lai apzīmētu ekstrēmu nacionālismu, rasismu vai autoritāras metodes (piemēram, apsaukot kādu režīmu par "nacistisku" pēc tā represīvajām darbībām). Tomēr vēsturiskais nacisms ir unikāls fenomens, un šāds salīdzinājums bieži vien ir pārspīlēts.
Svarīgi: Nacisms ir kriminalizēta ideoloģija daudzās valstīs, un tās simbolikas izmantošana vai propagandēšana bieži vien ir sodāma.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.